..ne paaraak jauna meita Vecriigas kroguu [II]..

..ne paaraak jauna meita Vecriigas kroguu [II]..
[nemaz nesmejoties bet taa drusku skumji ar aciim smaidot]


kafija rūgta un salda
pilns bārs ar dzīves drupām
[dažāda lieluma fragmentu kaudzes]
ļaudis rušinās un rosās
divas nu tādas nelaimes čupas pie galda
mēģina kopā uzbūvēt māju
[viņi atceras ka tādai jābūt]
es savam kaķim plānoju
atvaļinājumu pie
Dzintara jūŗas


* * *

gar logu kāda mūķene [viena]
ātriem sīkiem soļiem žigli
uz darbu
[ziedi – mātei abatei eņģeļa diena]
uz darbu
mīlēt dievu [un tas nau viegli]
kur ir tavas mājas māsa
[naktīs kad vējš mūķeņu sapņus
pārpūš Vecrīgai
tā pārvēršas par mauku māju]

* * *

sēžu un zaimoju dievu
Viņam tāds iecietīgs smaids –
ēd tā ir mana miesa
[ak šie alus grauzdiņi]
dzer tās ir asinis manas
[glāzi pēc glāzes]
Es vienīgais pieņemu mīlestību tavu
tu jau pati
ar savu lāpstu raki
tos grāvjus un tos vaļņus

[kur tilti tiem nabaga prinčiem]