NEPABEIGTīBA

Klusi ejot
Pa naksnīgām ielām
Tumšiem pagalmiem
Garām drūmām sejām
Es ieraugu sen
Nepabeigtu sapņu māju
Prieks mijas ar asarām
Un laimi es smeļu jau citur
Bet dziļi dvēselē iekšā
Rodas kas dīvains un jauns
No sākuma nesapratne pāršķeļ
Manu vieglā ekstāzē drebošo prātu
Bet tad no sirds dziļumiem
Dzirdu kliedzienu vāju
Kāds kliedz ka viss vēl nav galā
Ka manī ir radies kas jauns
Bet patiesībā sen jau apjausts
Ka to visu var izteikt vārdā vienā
Un tad balss kļūst skaļāka
Vēl vēl vēl
Beidzot es dzirdu
Sadzirdu to kas man jādzird
Tā NEPABEIGTīBA manī