SHARLOTT20 ir iemīlējusies....

VELTĪJUMS MANAI GARA MŪZAI...
I.
.. varbūt... noķer mani caur sienām un miglu..
noķer.. es tev lūgšu tik- vienreiz-..
un divreiz novēršos un pasmaidu..
par to
kā zvaigznes nokūst paar tevi un mani kaut kad..
starp stundu izkaisītām minūtēm...
tu tur es te
un mūs šķir miljoniem soļu ..
..un spārnu arī nav...
II.
trīsreiz pacelties
tad atkal nolaisties...
bez lidlaukiem un trajektorijām...
pilnīgi kaili bez izpletņiem...
mana āda tik mitra pēc lietus..
Tavējā arī...
sirds kā neapturama lokomotīve...
dragā aizliegtās sienas...
un es atkal esmu Tevī noslīkusi...
pavisam izmirkusi...

Tavs siluets transformējas visur..
Tavas lūpas kā ķirši..
kas izrauti no paša vasaras vidus...

es noskūpstu Tevi uz pieres...
vienlaicīgi saraucu pieri un iekožu sev lūpā...
degu sevī... aizliegtā
P.S.- es pasūtīju mums spārnus...
------
...kautrums pārskrien kā skudru karavāna...
kā saldējums kūstu Tavā priekšā..
..sirds sambas ritmā...
liekas ka saļimšu..

III.
nodrebu Tavā priekšā kā jaunava..
neskarta.. kā jasmīna zieds..
kā ūdensroze pasaules ezerā...
tik viens plunkšķis iztraucē mieru
un es atkal satrūkstos Tavā priekšā...
apstājas laiks...
un es ielienu Tavā azotē
padzert aveņu tēju..

IV.

strauji un liegi
kā kaiju spārnu galu švīksti..
es attālinos..
un aizeju bez klusuma...
aukstums sasien mani trako kreklā...
.. es atgriezīšos..
kad atkal smaržos naktsvijoles...