Vientulība

Šī vientulība ir tik vientuļa un skumja,
Visapkārt cilvēku, bet man ir skumji,
Nav apkārt man daudz draugu,
No tiem var gaidīt tikai draudu.
Man ir tik skumji, ka esmu tik vientuļa,
Visapkārt saigāju kā vienmuļa.
Man gribas reiz, tā kārtīgi izpriecāties,
Nevis pa gūltu vien mīcīties.
Es gribu beidzot normāli dzīvot,
Kā visi dzīvo šo dzīvi,
Priecīgi, līksmi, bez bēdām,
Nevis bēdāt un pārdzīvot par sērām.
Palīdzi man Dievs-
Beidzot dzīvot,
Nu gan miers,
Šīm bēdām un skumjām ir beidzot jāmirst,
Nevis visu laiku bēdās jānīkst.....
Un nu es beidzot smaidu,
Jo Dievs mani ir uzklausījis.
Nav pasaules vairs šīs tumšās,
Nav bēdu- mirstu es.