sapņu zupa

ar mani dažkārt
runā putni.
par savu dzīvi,
sapņiem nedalāmiem,
tiem, kas satur gaisu
maniem glāstiem.

ar plaukstu pieskaros
šiem elpas stāstiem.
lēnak, ātrāk,
it kā lidojumu justu,
it kā dzīve sapņos zustu.

saka,- katram jānes
savu krustu.

es jau nestu,
tikai kuru,
kurp
un kāpec?

labak maziņu, ne lielu,
tādu,
kuru uzkar kaklā
tad, kad putnu
jāliek katlā.

ēdot gardu
vistas zupu,
atceros tās putna stāstu,
kuram lemts par manu pārtapt.

un kad apēdīs to tārpi,
putni knābjos satvers sapņus
un par savu
dzīvi
stastīs.