es..

Pametu es visas lietas,
traucos tā kā aptaurēts.
Garām vilcieniem es skrienu
tur, kur viss ir savādāk.
Tur, kur dienas vietā vakars,
kur pēc dienas seko nakts
manu klejojosho sirdi
sasildīt kur mācēs kāds.

Apnicis ir truli mirgot
stāstīt visiem, kā man sāp.
Vai tad Pastardienas tiesā
mums par to kāds pavaicās?
Tik daudz pelēko ir apkārt
drūmām sejām sēž un kunkst:
"Apgriezt spārnus, sasiet rokas.."