666 – Vārnas spārni

Piedzimi tik klusi,
Kā dzimst rītausma par naksnīgiem apvarkšņiem.
Tik nemanāmi,
Kā izdīgst jauns asns zem pērno lapu trūdiem.

Dveseļu apjausts,
Pirms tās vēl dzima
Un dzims.

Izpausts,
Ne no pagatnes dzīlēm rakts.
Ne šodienas drumslās.

Esošais, paliekošais,
Visa sākums un padoms.
Jauns, nebijis pilnības atspulgs manī.

Kā bērns,
Augsmi un spēku neapjauzdams,
Sevi neredzot, līdz manai atnākšanai.

Neprasot zemību, ļenganu ceļu,
Pielabināties gribošu līdēju glaimus.
Neesot patvaļīgs valdnieks.

Kalps še rada kungu,
Vergs - vergturi,
Noziedznieks saņēma pestītāju.

Maņas apklusa,
Dvēsele pārdega,
Dega sārti.

Deg
Spogulī
Putekļi.
- - -
Vienības,
Veseluma
Bezgala spēks.
- - -
Grūti saskatīt metāla žvankstoņā,
Uzpūtības pampumā, kas draud,
Pārsprāgstot, izšļākt indīgo nāvekļu dvesmu.

Sēžot betona režģos,
Caur loga šķirbiņu elpojot
Dzelszirgu izdvesto smārda svaigumu.
- - -

Nevienā vietā.
Nekas.
Ne.
- - -
Zieds atveras Saulei
Lai ieviļņo gaisma.
Zemes balsis vēl skan.

Un tā bez gala,
Arī tajās zemēs, kur Zemes nav,
Kaisītas dāvātās dzīvības dzirkstis.

Brīnums.
Krupim ledū salušam atdodu daļiņu manis.
Tas aizlec.
- - -
Vārnulēni paši par sevi,
Nelidojot, pazarēs skraida,
Tikam tos augšā sargā vārna.

...