just savādāk

Ar roku pieskarties mākonim,
sajust rassu uz plaukstas,
es nevaru, neko nejūtu,
jo rokas man ledus aukstas.

Lietus uz galvas straumēm līst,
un vārnas tik žēli ķērc,
skatos es uz šo pasauli
kā pazudis, izbijies bērns.

Redzu dažādas vietas un lietas,
sajūta - šeit jau ir būts.
Gribās izgaist un sākties no jauna.
Gribās rassu uz plaukstas just.