Spēles

Cik garas un krāšņas spalvas,
Mīļais, tu vēlies redzēt?
Es varu būt neaizsniedzama
Un kārdinoša kā Merilina,
Es varu būt tev valdonīga Kleopatra.
Kādu masku, mīļais, vēlies redzēt?
Vai tur, kur acis apžilbina skats
Jeb padevīgi jākrīt ceļos?
Saka, ka vīriešiem iekarot vajag,
Bet sievietēm būt kā cietokšņa mūriem.
... man nevajag šīs spēles,
Vislabāk es jūtos patiesa ar tevi.
Zvanīt tev, kad sirds to lūdz,
Rakstīt tev, kad sirds to lūdz,
Dot tev skumjas, prieku,
Dot tev sevi kāda esmu.
Ak, uzliec, mīļais, tādu pašu kārti galdā,
Spēlēsim patiesības spēli!