Tu celies, tu krīti.

autors: Anomaalijs [dzejoļi]

Tu celies tu krīti un atkal no jauna
Visapkārt par tevi smejas kāds
Tu mēģini izbēgt atkal no ļauna
Bet atkal tu krīti atpakaļ

Kādu dienu tu atkal celsies no jauna
Kādu dienu par tevi pasmiesies
Tad celies un dari visu no jauna
Lai citiem būtu ko ņirgāties

Es negribu ilgāk dzīvot ar ļaunu
Un negribu par to priecāties
Es neesmu muļķis
Man nav kauna
Es esmu vienkārši padevies

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
intra	2005-01-13 13:20
Tādi vārdi trāpa mērķi! Super! Daudz labāk,nekā raksta tie, kuri grib iztaisīties pārmoderni un sapiņķerē to dzeju tā, ka paši vairs neko nesaprotunvienīgais ko var pateikt- jāaaaa, dziļa doma:)))
Lodveida_zibens	2005-01-13 13:49
Nu skaidra bilde, es teiktu tāda ļoti pazīstama, es pret visiem. Principā jau gadās arī tā, bet tad kaut kā savādāk man šķiet. Man ir viens čoms, kurš skolas laikā bija iekritis šitādā ligā, bet nekas - izauga par stipru tēvzemes balstu. Tagad šad tad kopā uzpīpējam.
bai4a	2005-01-13 23:19
smux...
MazaaMellaa	2005-03-08 21:12
Mēs ceļamies, lai kristu un krītam, lai celtos. Atkal un atkal no jauna. Un nav nekā šājā pasaulē, kas to varētu apturēt...tikai mēs paši...
Stigmatta	2005-03-22 15:50
Apbriinojami skaista wienkaarshiiba...
asfodele	2005-05-06 16:58
Dailiic...wienkaarshi dailiic:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!