kaa pasmaidam ..………viegli ar kjemmiiti pa stiklu III/2005…

no paša rīta niezēja kreisā roka
[tas ir uz naudu]
niez un niez..
viss koncentrējies un rosīgs
devos dienā un darbos
tie pieci santīmi uz bruģa
vai bija kasīšanās vērti
[dzīvei nolemti mērīti un svērti
kā sīknaudas skaņa uz akmens
mēs izbirstam sietam cauri]

* * *

velns cik tās meitas smukas
[līniju maigums un smarža]
velns cik tās meitas trakas
[tie acu naži un gurnu līganie sprādzieni]
velns laikam arī bija sieviete
un Dievs savā sievišķībā
izdomāja mūs
un tomēr [ieva][kā zars kā ziedi
kā sauciens no dzīlēm kā atvars]
kā man reizēm sāp ribas

* * *

es neesmu drūms
es tikai domāju
no aizmirstas cigaretes
dūmi tā vientuļi stīdz
pa baltu piesnigušu ceļu
es lēnām un ne tā kā uz priekšu brienu
[tais tālajās mājās ir silti
un ne tikai no krāsns un malkas]
nu jā tas ceļš ir tāls
un neviens to netīrīs

* * *

reizēm gribas izkust
un tā lēnu kā lietum
nolīt pār visu
kā apmīļot
[staigās salijuši ļaudis
un drusku īgni
no mīlestības nepasargā
nekādi lietussargi]