n-tā atvasara

Es dzirdēju Tavu balsi
sapnī, kas veda uz ziemu.
Tā skrēja debesīs zilās
un sauca pavasari...

Es redzeju Tavu seju
caur logu, kas tumsā veras
uz pusi, kur zagšus no dārza
caur upenēm vēroju Tevi:)

Ik vasara-visas kā viena-
ar zvaigznēm un odiem bez gala,
bet ilgas, kas acīs un sirdī,
vien pieaug uz gadu no gada:(

Ar sažņaugtu upeņu zaru
un asarām smeldzošā sirdī
visu ziemu es dzirdēšu BALSI,
kas sauc mūsu pavasari...