Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Neesošas jūras mols
Dziesma ir galā.
Bungu vēders vēl viegli trīs. Soliste aiz pieraduma atpogā blūzi. Ņemu bultu un iestiepju stīgu. Loks salūzt manās rokās. Bulta trāpa man mugurā. Kāds smejas. Izeju uz ielas. „Astoņpadsmit,” saka prostitūta, un es nesaprotu. Aukstums stindzina muguru. Nevajadzēja tomēr vilkt to bultu laukā.. Būtu vismaz Par bultas tiesu siltāk.. Par gultas tiesu.. Bungas.. loks.. prostitūta.. ’mani nogalinās paša durtais šķēps spogulī’
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|