Ugunskrusts
Tas ir svētais uguns krusts,
Ieausts priesteru jostās;
Tā ir dieva Pērkona zīme,
Kas mūsu karogu rotā.
Karogu, zem kura mēs dzimstam un mirstam;
Karogu, zem kura mēs stāvam ar ieročiem rokās.
Mēs stāvam kopā kā viens
Par tēvzemi savu;
Mēs neiesim liekties, mēs varam tik lūzt,
Jo kā gan citādi tu vari
Par zemgaļu kareivi saukties,
Ja neesi ļāvis asinīm savām cauri šai zemei plūst!
Svētais ugunskrusts,
Dod mūsu sirdīm savu uguni just!
Un nav ļauts tev nodrebēt, kad blakus kritīs brālis,
Ne raudāt un lūgties, kad ienaidnieks cērt;
Ko tad teiks tavi vēl nedzimušie dēli,
Vai vispār šai zemē tiem piedzimt būs vērts?
Bet tagad man notrīs lepnumā sirds,
Kad uz savas senču zemes es stāvu -
Nav velti viņu asins te liets,
Vēl ugunskrusts mūsu karogā kvēlo!
| Viedokļi par dzejoli |
| Miss_black_angel |
2004-06-03 11:18 |
Baigi patriotiski!!!
|
| agiiiiite |
2004-06-03 11:23 |
| Skumjs! :) |
| eugen |
2004-06-03 11:38 |
..vaajsj texts kaa visi, kas saistiiti ar propagandu.. propaganda ir meli (ne
fataazija).. texti par to jau 2.-3. pakaapes meli.. pat Virza un Pluudons savos
propagandas textos neiisti.. |
| jurciks |
2004-06-03 12:21 |
TO eugen
Veci, ja tev ne mazakas saprasanas par Latviesu mitologiju ludzu labak
ne...s!!! |
| eugen |
2004-06-03 12:48 |
jurcix - zini laikam ir gan zinaama nojeega :)).. tikai leeti politikaanji, kam nau
pamatojamu ideju.. zog miitologjijas teelus [lai arii izdomaatus, analogjijas, kaa
tas ir lielaakotiesu ar t.s. laviesju miitologjiju].. lai piesjkjirtu savam tuksjumam
skaniigumu.. |
| Lodveida_zibens |
2004-06-03 13:01 |
Savā žanrā, protams, labi. No cilvēciskā viedokļa, protams, jāpiekrīt šoreiz eugen.
Cīņa vieno visu ko un dēļ visa kā. Ļoti sarežģīta tēma, tāpēc man personīgi ir pārāk
grūti aprakstīt masu skatus. |
| pooh |
2004-06-03 16:17 |
Dzejaa jau protams var dazjaadus saliidzinaajumus lietot, tachu ir veerts, ja runa
iet par senchu simboliku papeetiit ne tikai jaunaakaa laika veesturi. Ugunskrusts,
krustu krusts, jeb Maaras krusts. Tika vilkts uz maizes, un sendienaas pelnos. Kaa
maajas, pavarda sargaataajs. Tika iipashi "mests" atiecinot uz
iekshtelpaam. Taa vismaz to var izsecinaat peec dainaam. Taapat arii veel pirms kara
tika pielietots cepot maizi.
Kaashu krusts, jeb laimas krusts, kuru jaunlaikos
nepamatoti deeveeja arii par peerkona krustu, vai ugunskrustu ir citas cilsmes.
Kaasis izsenis ir bijis kumelja stilizeets atveids. Kumeljsh savukaart ir dveeseles
atveids. Viirieshu dveeseles. Sievieshu dveeseles atveidojumam dainaas ir teles
teels, un arii citi. Dainas liek domaat, ka senaak kumelja teela vietaa bijis bulja
teels, kaa viirieshu dveeseles atveids. Nav gan apstiprinaajuma, bet var pienjemt, ka
senlaikos kumeljsh ir bijis sievietes dveeseles apziimeejums. Uz jumta koreem lika
divus kristotus kaashus, sauktus jaunlaikos par Jumi (juma ziime stilizeets
dubultvaarpu atveids, ar vienu kaatu un divaam vaarpaam), kas arii ir muusdienu
mitalogjija. Ts simbolizeeja "Ar Dievu" Jostaas shiis ziimes novietoja
staasta saakumaa un beigaas. "Ar Dievinju snaacaam, ar
dievinjushkjiramies". Kaashkrusts radies paraadot kumelja iejaadiishanu aplii.
Dieva padoma (Laima dainaas nereti padoma deveeja, taapat kaa Dievs.) doshanu
vii... |
| pooh |
2004-06-03 16:17 |
Dieva padoma (Laima dainaas nereti padoma deveeja, taapat kaa Dievs.) doshanu
viirieshiem un sievieteem. Ja kaads pamaniijis, uudenim notekot izlietnee, Zemes
Zienvidu galaa tas iegriezjas uz vienu puei, bet Zemes Ziemelju galaa uz otru pusi.
Tas deelj gravitaacijas. Arii kustoties pa apli Ziemelju pusee ir vieglaak uz vienu
pusi virziities, bet Dienvidu puslodee uz otru. Taa, ka senlaikos, kad veel she
nebijaam naakushi (domaaju protobaltu tautas), mees mitaam, ja ticeet veedaam, aiz
polaaraa loka. Taa, ka she bija daudzu kilometru biezs ledus, tad naakas domaat, ka
mitaam Zemes otraa galaa, kur ledus tagad. Mainot polus matriarhaats paartapa
patriarhaataa un radaas ziimes, kuras veerstas dazjaados virzienos.
Peerkonam nav
nekaadas saistiibas ar shiim ziimeem. Taapat kaa nav saistiibas ar Debesu kaleeja
jeedzienu, kursh dainaas nepaarprotami ir Saule, domaajams Vinjsaule, tas pats Jar,
un muusdienaas griekju puses ietekmee - Dievs. |
| pooh |
2004-06-03 16:22 |
Simboliski teelots kaa spaarnotaa saule. Dazjaadaas tautaas ljoti dazjaadi. Pie mums
kaa chetrstuuris ar krustinju viduu un chetrstaru spaarniem gar preteejaam malaam.
Liidziigs gaismas apziimeejumam.
Par sveeu deeveeja gaishas lietas. Vieniigie
sveetki bija Ziemassveetki, kad sevishkji svariiga bija saules gaisma, jo taas
truuka. Dazjkaart runaats dainaas par sveetu Maaru, bet domaajams tas jau
kristietiibas ietekmee. Lietas un simboli nav tikushi deeveeti par sveetiem.
Deeveetas augstas vietas dabaa un avoti, upes, kuras teceejushas pretim saule, uz
Austrumiem. |
| eugen |
2004-06-03 20:24 |
..Pooh - plds :))) izveersums pamatots.. lai gan puisi nepaarliecinaasim.. ticiiba ir
iracionaala.. un ticiibas objekts tiek radiits patvaljiigi.. un tas ir noturiigaax
nekaa realitaate :)) |
| jurciks |
2004-06-03 21:39 |
Pērkons ir viens no vecākajiem senču dieviem un tiek dēvēts arī par Veco Tēvu.
Latvijā Pērkona krusts sastopams jau no 3.-4.gs. izrakumos atrastajās lietās. Agrajā
dzelzs laikmetā tas attēlots, piemēram, latgaļu bronzas rotās un somugru cilšu
emaljētās saktās. Vēlajā dzelzs laikmetā rakstam parādās jau daudz dažādu
atvasinājumu un ir sastopami dažādi krāšņi varianti.
Šai zīmei ir vairāki nosaukumi
– Pērkona krusts, Uguns krusts, zaru krusts vai svastika. Pērkona krusts jeb Uguns
krusts simbolizē un piesaista laimi, enerģiju, uguni, pērkonu un vēju. Šai zīmei ir
ļoti liels variantu skaits. Uguns krusts ir saistīts ar Sauli, Laimu (tāpēc to reizēm
sauc arī par Laimas krustu) un Pērkonu, tādēļ to mēdza iegriezt bērna gultiņas galā,
kā arī ieaust jostā ar kuru bērnu satin. Kādreiz Augškurzemē bija paraža, bērniņam
piedzimstot, mājas spāres galā pakārt kokā grieztu ugunskrustu, kuru noņem tikai
cilvēkam nomirstot. Šī zīme, tāpat kā Jumis, bieži ir redzēta uz svētakmeņiem, kā arī
plaši izmantota amuletos, rotās un zintniecībā. Jostās, sagšās, cimdos u.c. šo zīmi
ierakstīja, lai nēsātāju pasargātu no visa ļaunā. Pērkons darbojas kā visu ļauno
spēku vajātājs.
Pērkona krusts ir ļoti spēcīga un populāra zīme visā pasaulē,
pazīstama jau vismaz 5000 gadus. Negatīvais ir tas, ka bieži tā tiek asociēta ar
nacistu kustību 30. gados Vācijā. Nav šaubu, ka Hitlers ir piešķīris šai zīmei nelabu
slavu vēl uz ilgiem laikiem, tomēr vajadzētu māc... |
| jurciks |
2004-06-03 21:40 |
mācīties atšķirt Pērkona jeb Uguns krusta pielietojuma gadījumus - kur tas ir domāts,
atbalstot neonacistus, bet kur cienot un lietojot savas tautas kultūras mantojumu.
Atliek vienīgi nožēlot, ka tik daudz cilvēku mūsdienās vēl joprojām tik slikti pārzin
vēsturi un etnogrāfiju.
|
| pooh |
2004-06-03 22:37 |
jurcik, nav shaubu, ka shoziimi paziist 5, 8 tuukstoshus gadu shaipusee un iespeejams
tuvu pie 100 gadu vispaar, taa vismaz veesta dazji peetiijumi arheolingvistikaaun
gjeologjisko notikumu izpeete, kura aprakstiita dainaas. Bet tas nu buutu mazaak
svariigi. Bet par peerkona krustu saak runaat tikai shajaa divdesmitajaa gadsimtaa.
Taapat jaunlatvieshu izdomaajumipar senchu daudzdieviibu arii ir dziivi. Bet
diemzjeel vieniigais avots, kursh saglabaajis tieshaam senus staastiijumusir dainas.
Un tur nekas nav staastiits par peerkona dievu, vai peerkona krustu.
Taa nu ir
sanaacis, ka labu laicinju peetiiju dainas un briidi vadiiju dievturu Viestura
draudzi. Dazjus peetiijumus esmu publiceejis arii taa izdevumaa "Dievtura
veestnesis".
Ja vari nosaukt kaadu dainu, minot regjistraacijas numuru, kuraa
iet runa par peerkonkrustu, ugundkrustu, peerkondievu, vai ko tamliidziigu, tas mani
ieintereseetu, bet, ja atrastu kaut vai desmit taadu dainu, es savu spriedumu
mainiitu. Latvieshu tautas anekdotes, pasakas, ticeejumi un teikas, man un lielai
daljai folkloristu neliekas iipashi sen radiitas. Un to izcelsmes autentiskums
nesniedzas taalaak par dazjiem simtiem gadu. |
| eugen |
2004-06-04 11:30 |
Pooh - paklanos Tavaa prieksjaa.. jurcix te nau svariix.. manas zinaasjanas
attieciigajaa jautaajumaa vairaak literaaras (folklora mani kaa civilizaacjas ne
kultuuras produkts intereseejusi mazaak) .. un veselaa sapraata secinaajumi.. kad
lietas skar ticeesjanu.. |
| pooh |
2004-06-04 21:52 |
| buus labi :)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!