Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
muļķe
vakar vai aizvakar
tas bija un bija saule un bija mēness un zvaigznes un bija baigi. laiks jau kā vienmēr nekur nesteidzās un baigi bija ilgi tik lai pietiktu nokrist pa zvaigznei un nokustu un atkal uzsaltu sniegs jo paspēja arī uzspīdēt saule un to nokausēt. uzsala un atkal palika auksti kā jau vienmēr un tad kad uzspīdēja kārtējā saule un rītā tu pēc ilgiem laikiem modies možs tu vairs negribēji būt viens un sēdēt ieslēdzies un ar joni atrāvi sevi vaļā lai pavēdinātu un izvēdināji arī jo kā vienmēr savas aizmāršības pēc neaizvēri laicīgi ciet un kad jau bij pa vēlu tad tā arī bija. atkal tu biji izpūsts un vārgs bet svaigs toties. laikam. atkal. likās. tāpat kā toreiz kad kokiem nokrita kŗāšļi un tie palika kaili uz ziemas salu un tagad kad daba māna tos un sūta pavasari kad ziemai vēl nav gals tie tāpat kā es izplauks un pēc tam nosals svaigi. `visu gaišu daba ņirdz gaidiet īsto laiku kad vērt sevi vaļā . bet es negribu gaidīt to pavasari un pati jau vainīga un tagad staigāju izpūsta bet svaiga un smīmot raudu par sevi. kāda muļķe.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|