Klaidonis.

Es esmu Klaidonis,
Shajaa pasaules malaa!
Daba man daavaa visu:
Es varu padzerties no strauta,
Es gulju lielaa pljavaa,
Mazgaajos ezeros un upees.
Debesis virs galvas,
Ir kaa jumts virs manis!!!
Es mekleeju to jeegu!?
Kaapeec citam tik laime un prieks,
Bet citam tik beedas...
Saka jau:
Kaa kalsi savu laimi,
Taa arii dziivisi!!!
Bet laime un miilestiiba jau nenaak viena,
Taa naak un atnaak,
Kad visvairaak to veelas-nemanot!!!
Tas ir cilveeks,
Kas daavaa savu sirdi un miilestiibu...
Taa ir otra pusiite no sirds...
Pusiite!!!
Kas dod pamatu visai turpmaakai dziivei-
Droshiibu,sapratni,cienju,laimi un miilestiibu!!!
Tas ir tikai cilveeks viens-ISTAIS...
Bet vinjsh ir jaatrod...
Tad buus laime un miilestiiba...
Bet esmu Klaidonis,
Shajaa pasaules maajaa!!!