Mana peleekaa pasaka (veltiijums peleeciibai)

autors: Vienkaarsi_Keda [dzejoļi]

Nokrita no peleeka koka peedeejaa lapa,
Uz peleeka, aizmirsta celja.
Apkaart pilns peleeku koku,
Kuru elpa kaa sasmacis samts...
Kaa izmisums...
Kaa peleeciiba...
Celja galaa dziive kaa maza meitene dejo,
Ar peleeku bizi.
Tuukstoshiem peleeku cilveeku.
Puteklji kaa peleeks peleejums iesitas degunaa.
Es aizveru acis...
Es negribu iet...

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
yellz	2005-01-09 23:55
labs!
Vienkaarsi_Keda	2005-01-10 02:29
Jauki, ka kaadam patiik! :) Liels paldies :)
betbetmens	2005-01-10 08:35
Nu vo, Pelēko piecēli...
Vienkaarsi_Keda	2005-01-10 13:21
nesapratu...
eugen	2005-01-10 18:09
V_K skat.. dzejnieku saraxtu :)) [tas par BBM komentaaru ;)))]
Vienkaarsi_Keda	2005-01-11 23:33
velns, jums dzejolis jaakomentee, ne man jaaliek dzejnieku saraksts skatiities :)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!