Vasarīgs budisms

Resna saule slīd pa loku,
Izkausētu sviestu laista,
Pasauli kā tauku kroku
Silda omulīgi skaista.

Ne zem platānas – zem priedes
Apsēžos un rakstu pantus,
Saliek mandalu no ziediem
Skudras, skaitot skuju mantru.

Raugos ezerā kā nabā,
Virsma pārdabiski gluda –
Šķiet, ka šodien visā dabā
Slaistās apmierināts Buda.

Dzeltens ķauķis mani mēda,
Smiedamies kā dalailama –
Mana vecā, smagā bēda
Projām laižas zumēdama.