Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Zēns.

Sēž zēns kā kucēns, maziņš tas,
Sēž zēns uz krēsla maliņas.
Viņš tā kā eņģel’s-gaišs un tīrs,
Sēž zēns, kas kādreiz būs liels vīrs.

Bet pašlaik viņam doma viena,
Kā kaķēniem lai iedod pienu,
Kā mammu, tēti samīļot,
Ik vakaru tos sagaidot.

Ir mūsos, vīros zēns šis mazs,
Kas sēž uz dvēs’les maliņas.
Ja prātā turēsim mēs to,
Mūs vienmēr būs kas samīļo.
Viedokļi par dzejoli
 mazsgreekss  2005-01-07 11:36 
:))
 Bils  2005-01-07 11:39 
...:)))...tu taada smaidiiga shon...:)))
 mazsgreekss  2005-01-07 11:43 
..a kam negadaas?:))
 ieva987  2005-01-07 16:03 
Tas ir tik draiski! Ja to pašu uzrakstītu par meiteni, tad būtu kā priekš manīm...
 qap  2005-01-08 00:28 
Vienkārši, precīzi , un smuki
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?