Ambīļi

Tie vienmēr nāk ar nepareiziem smaidiem
Un runā vienu,runā citu,dara citu.
Ik rītu sāk ar divkosīgiem vārdiem
Un gaida pamatīgu,tādu pašu blefu.

Tie pretī skrien ar viltus zobu balto rindu-
Tie smaidīt negrib,tomēr dara tā.
Un saņem pretī tādu pašu melu piku,
Tie saprot-meli,tomēr patīk,jā!

Šīs būtnes barojas ar baltiem tārpiem-
Ar to,ko sabiedrība ārā met,
Ar ambīlības bojātiem audiem,
Ar meliem un vēl liekulību nes.