Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

njaa.....pedejaa veestule tev uz debesiim

es esmu nokritis ar seju patiesiibaa
paceliet mani
briviiba?
shis vaards jau ir robezha iisteniibaa
ir pienaakusi mana kaarta
svilinaat savas atminjas uz saarta
bet tu raudi, bet tu gaidi,
kad apskaushu un noglaastiishu
bet es labaak kaartis izlikushu
es labaak sev veel alu nopirkshu
kaadu no saveejiem krustaa piesitiishu,
bet es labaak nomirshu...
tavas asaras ir tik leetas, miiljaa...
es tev pamaashu staavot jau otraa krastaa
kur doshos dejot regeju ar veljiem
klainjot pa sen izstaigaatiem celjiem
pa sen izstaatiitiem staastiem....
kljuushu par pirmo chali ciemaa
un guleeshu violetaa sniegaa
kur liis tavas sasalushaas asaras
liis, ai, kaa, liis tavas rozaa pasakas
Viedokļi par dzejoli
 kristine1  2004-12-31 16:58 
Cik miili!!!!!
 kraiklis  2004-12-31 17:02 
es arii pac esmu miiljsh
 mazaa_zivtinja  2005-01-01 02:01 
te kaut kas nav pateikts līdz galam..- viņa raud, bet tu dodies uz citu krastu ?
 aizxapa_meiteenC  2005-01-02 14:21 
ideaali&pat sawaa zinjaa gotiski mmm...
 swallow  2005-01-02 15:45 
leetas asaras..

njaaa-,..
 qap  2005-01-03 06:08 
Nu neko, čalim savs skata PUNKTS.....
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?