otrā pusē
elpa iekūst vejā,
notek neteikts vārds.
roka iesalst sejā,
silda nedegts sārts.
ūdens satver gaisu,
neļauj projam plūst.
zirgiem auzu maisu,
kaijam spārni žūst.
vērsis iziet cauri
vecam zedenim.
aste ēdot sauli,
iesit janvarim.
Viedokļi par dzejoli |
Lodveida_zibens |
2004-12-30 10:49 |
:) Jā, jā. Fundamentālā lauku dzeja, dabas mīļotāju dzeja. Principā jau nav ne vainas, tomēr es laikam esmu galīgi sabojāts un es domāju tā - katram gadsimtam savas saprotamas izpausmes, imitācijas par aizgājušiem laikiem nav īsti vērts taisīt. Tu taču esi redzējis mūsdienu mēbeļu veikalā seno laiku stila pakaļdarinājumus? Man šķiet, ka nav vērts, vai nu tu esi bijis tajā gadsimtā jeb arī nav ko. Vecie laiki ir vēsture un vēsturi tā kvalitatīvi var tikai restaurēt, bet ne no jauna taisīt. Galu galā visas tās guļbūvju pirtiņas, kas tagad laukos ko taisa CED un SIA Guļbūve ir viens vienīgs farss. Tā, šad tad jau iedzert var, bet nav tāda satura tajā visā. |
pooh |
2004-12-30 17:28 |
Jaasaka gan, ka neesmu lasiijis vairaak dzeju, kaa paredz skolas programma, un tas bija nu jau gadus 25 atpakalj. Taapeec imitaacija nekaadiigi man nevar iznaakt. Katram rakstiitais asocieejas ar to, kas vinja pieredzee.
Katraa gadiijumaa protams senums te gan ir iepiits, tikai dazji tuukstoshi gadi vecaaks. Ja iznaak palasi daosu, vai chanbudistu teikto, var jau kaut ko arii jaunaaku, no dzen piekopeeju domu graudiem.
Bet interesanti, ja iespeejams nocitee orgjinaalu, kura pakaljdarinaajumu saskatiiji shajos pantinjos, ja vien tukshi nepraatuljo ;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|