Kad apkārt būs melna siena

Kad apkārt būs melna siena,
Kad apkārt man nebūs neviena,
Mājās durvis čīkstot virinās vējš.

Pienāks klāt koki,
Uz pleciem man uzliks rokas
Un manu dvēseli nospēlēs.

Uzliks rokas,jā,zarus,
Kā melnus un trīcošus starus
Un pateiks klusi-būs ziema.

Jā es zinu,būs ziema,
Tikai tumsa nāks ciemā,
Garatumsa,kas deniņus plēš.

Kaut tumsa gara un auksta,
Paturi pumpurus plaukstā.