Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sauciens

Kāpēc šajā tumšā naktī,
satiku es tevi,
tad es jutos tā kā sapnī,
kad baudu tu man devi.

Tavas zemeņsaldās lūpas
skūpstīt vēlos es vienmēr
tavai valdzinošai krūtij
pieskarties un glāstīt
baudā gremdēties.

Siltums izstaro no tevis
maigums kaislās lūpas māc
es nejūtu vairs sevis
un tagadnē, un sapņos
saucu tevi nāc,
tu mana vienīgā!
Viedokļi par dzejoli
 Sanderss  2004-06-02 23:32 
Respect!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?