Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

šahs un mats

viņš piedzima
jau zili melns.

pirmā bļāvienā
bij dzirdams liktenis.

spalgs, griezīgs,
melnām domām klāts.

dzīvoja viņš
melnā pasaules caurumā.

viņa nodarbošanās-
lietu vajadzības meklēšanas.

viņa konkurenti-
izsalkušu suņu bari.

cilvēku nepieņemts
viņš draudzējās ar zemi.

ar melnzemi-
melnu, melnu zemi.

un tagad
viņš tai pieglaužas.

zemes melnumā
dzīvu kliedzienu pauž.

piepeša mainība
visu citādi griež.

viņš baltāks-
zili baltāks kļuvis.

izmisis bēg
nekad nejusta baltuma.

vairās no
sniega mežģīņu gultas.

baltais klusi
apvijas ap melno.

baltais apslāpē
viņa griezīgo kliedzienu.

viņa dvēsele
aizvērtās acīs lūdzas.

melnām domām
melnu glābiņu sauc.

melnā zeme
neaizmirst melnos draugus.

tumšās debesīs
melnus signālus sūta.

palīdzība nāks
balto stingumu graut.

nāve atpestīs
melno no baltā.
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-12-28 08:43 
balti sasmeereejies
 izdosies_  2004-12-28 09:33 
tīri labs.
vien tas melnums neielien manā šobrīdējā pasaules tvērumā.bet tās ir
subjektīvās izjūtas.
 Lodveida_zibens  2004-12-28 10:08 
Jā, man arī patika tīri labi, tomēr manā skatījumā galīgi nesader kopā ar virsrakstu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?