Lifts.
Es iekāpu liftā, liftā uz Nekurieni
Bet tas pēkšņi apstājās
Augstāk esot tikai Debesis
Kur tikai Nāve mūs aiznesīs
Šai liftā nav stāvu
Nav pogu, nav...Nekā
Tik liftnieks – īsts džentelmens – melnā frakā
Kurš godīgi dara savu darbu
Nogādā Dvēseles...TUR
Tur, kur it kā nav Nekā
Tur – Nebūtībā
Man kļuva, ja godīgi, baisi
Es redzēju to cilvēku acis
Kuri devās Turp, augstāk
Es redzēju viņu Dvēseles
Es iekāpu liftā
Liftā uz Nekurieni
Es piedzimu...
Viedokļi par dzejoli |
Lodveida_zibens |
2004-12-27 16:44 |
Diezgan vāja fantāzija un ticamības moments nulle. |
Felisita |
2004-12-27 16:47 |
nē, tas atkal ir subjektīvais pārdzīvojums, indivīda saskaršanās ar nāves tematu. tā nav māksla, bet izpausme, svarīgs moments dzīvē, kad par to domā... ir dzirdēts par Nikodēmu arī, vai ne... par dvēseļu pavadītāju... duālisms jau tamdēļ ir domāts, lai nonāktu pie viena... |
Felisita |
2004-12-27 16:48 |
sajūtas, ka neesi vēl piedzimis, dēļ ir pieļaujama pat nāves glorificēšana, ja vien tas kaut kur ved... |
Felisita |
2004-12-27 16:52 |
nenoliedzami, pat ja nav neparastu situāciju, tās ir nepieciešams modelēt... |
Lodveida_zibens |
2004-12-27 17:02 |
Es palieku pie sava un uzsveru, ka šī nav modelēšana, šī ir atražošana, vistīrākā formā. Nav jaunrades un ja nav jaunrades, tad pāri paliek tikai vienīgi zilas un sarkanas mapes arhīva plauktā. |
Felisita |
2004-12-27 17:07 |
nē, nemaz to nebiju domājusi par -radi (vec- vai atkal-), bet par to, ka pārdzīvojumam nav jūtams segums, liekas, it kā kāds bērns pirmoreiz būtu iedomājies par nāvi, iedomājies un ne vairāk. varbūt to ierosināja kāda filma |
4everkristaps |
2004-12-27 18:14 |
nezinu bet man patiik... |
Ernijs1 |
2004-12-28 14:28 |
Baigi labs!!! Po ko LZ saka!!! ;) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|