Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Lidojums

Starp mums - metra distance,
Bet pārleca atomsekunde.
Perspektīva izsmērējās tumša,
Un iespiedās aiz tava stāva.

Redzēju laiku, jo pazuda augums,
Es sajutu baltu.
Un iekritu milimetrā,
Tik lielā kā ledus okeānā.

Man aizrāvās elpa,
Un izlidoja kaut kur.
To paķēra tukšums,
Un elpot tas sāka.

Mans kritiens bij graudains,
Tik dzirdēju knikšķus.
Tas nebiju es,
Jo gribēju būt tikai blakus.
Viedokļi par dzejoli
 Homo_Ludens  2004-06-02 15:18 
patika peedeejaas 4 rindas.viss pirms beigām shit`s
 izdosies  2004-06-02 15:29 
ideja jauka,izteixme arii.varbuut mazliet pieklibo forma.jauki.
 LIFE_KILLS  2004-06-02 15:40 
mani mulsina jautājums-kāda tev ir izglītība? Fiziķis? Mehāniķis? Un kā var tik
forši rakstīt par `da jebko`?
 Lodveida_zibens  2004-06-02 15:42 
oec
 oxllxo  2004-06-02 15:44 
jaunais cikls spaarno!! ka tik atkal taa rutiina nepiemestos...
 MaijaHe  2004-06-02 19:30 
nav jau nekaa iipasha, savdabiigi haotisks domu lidojums...
 LapsaE  2004-06-02 22:54 
piekrītu oxIIxo un LIFE_KILLS. Man ĻOTI patīk 3. pants.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?