Pirmo reizi.

autors: Xillia [dzejoļi]

Saplīsis pulkstens -
Tas skaita mirkļus
Trīsreiz par ātru
(Pat tad, kad šķiet apstājies laiks).

Gandrīz pusnakts,
Mans augums pieliets ar pieskārieniem
Un pirmo reizi
Man gribas palikt turpat.

Pār maniem pleciem plūst elpa
Kā sakarsis caurspīdīgs zīds.
Beidzot bēgt ir par vēlu-

Es esmu sagūstīts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Felisita	2004-12-27 16:04
brīnišķīga variācija par laika relativitāti (un tomēr cik tas svarīgs} - pusnakts, iespējams, ir tikai šķietama, jo, pat ja tavs pulkstenis nefunkcionē, varbūt ir tikai saulaina pēcpusdiena. tu esi atgūlies dārzā un redzi sapnī to, pēc kā esi ilgojies jau labu laiku: nespēt izvairīties
soul_of_death	2004-12-27 16:49
Ljoti patikaas..... waardi tik patiesi un arii noskanja, kura radaas sho dzejoli izlasot, bija wienreizeeja :)
soul_of_death	2004-12-27 16:49
Ljoti patikaas..... waardi tik patiesi un arii noskanja, kura radaas sho dzejoli izlasot, bija wienreizeeja :)
soul_of_death	2004-12-27 16:49
Ljoti patikaas..... waardi tik patiesi un arii noskanja, kura radaas sho dzejoli izlasot, bija wienreizeeja :)
soul_of_death	2004-12-27 16:50
wai :))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!