..........………………viegli ar kjemmiiti pa stiklu XXII… [suicidaali skraapeejumi]

/No cikla Abadona miers/


dienas griežas uz gaismas pusi
[gaismu sauca gaisma ausa]
bet varbūt tomēr nevajadzēja to sauli
tumsa sniegi un vēji
visu tik labi retušēja

[vējš smiltis dzen pār tukšiem klajumiem
un sapņu baltie kauli
iezīmē karavānu ceļus tuxnesī]

* * *

mēs strīdamies kā tuxnesis ar vēju
[nu nekā mums nau ko dalīt]
smiltis iegriežas virpuļos
un kad norimst viss
ir tuxnesis ir vēji
tik smilšu viļņos raxtīts tas
tas tukšums kas pāri skrēja
[mainīgā nekas ar neko
zīmēts un ieraxtīts nekas]

* * *

taus skatiens kā tuxneša vējš
karsts un iznīcinošs
pārskrēja karstiem un drebuļu viļņiem
pār visiem kas bārā
bet nevienu tu neredzēji
tu sēdēji kā tāds nodegulis
kā sen dzisušas ogles ugunskapā
un nevienam tevis nevajadzēja
[tas miers Abadona miers
vai vienkārši sausa aka]

* * *

tai mājā neviens vairs nedzīvo
kas to cēla
tā aka sen jau tik sausa un tukša
kas un kāpēc to raka
pat nezāles pametušas šos dārzus
tik mirušas rozes
ar ērkšķiem kuŗus uztrinis laix
sazin no kā
vēl aizsargājas
[miers virs zemes
Abadona miers]