roku rokā ar savu bildi II

es karti tev zīmēju
lai saprastu pirkstu
kauliņu uzbūvi
lai glabājas manā penālī
vakardiena
tā pazuda rīt
meloju
parīt
_ _ _

ir zīmulis un saule
ko glauda mana plauksta
caur blāvu stiklojumu
vēloties iegūt
pieburt un kļūt
_ _ _
te runā skaļi
sasprēgājušas lūpas
un pastaiga naktī
kad iešu uz mājām
lai ūdenim ļautu
tecēt kur patīk
spaidīt pogas
un sukāt matus
_ _ _

es kraušu tev prieka kalnu
uz pēdām
kuras būsi atstājis
pie manas alas
uz vientulības salas