Pašsaprotams sāvoklis...

Paņem mani sev līdz
(ne jau uz Slīteres mežiem,
ne jau uz Munameģi)
ģeogrāfija te bez vainas.

Ieslīgt vienā nebūtībā,
Kur ikdiena caur pirkstiem šalko;
Ar neizrunāto, neizzināto,
Jauno lietu šķautnēs
aizvērtām acīm lūkoties.

Kāds stāvs nevainīgs
Atvēris slūžas –
Vārdi neveiklie birst
Bezsakarā kaut kādā.