Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Aizved mani citur
Tā piepildās ciets gaiss, kā dimantā guļu, tas aizlido caur mani.
Kāda tukšuma plaisa. Tajā iekrīt kas krīt. Tā pildās šis tukšums. Tev būt manai Kāds ielicis punktu. Šie uzgriežņu kalni, Simts reizes Melnu? Metāla skaidas, Nogurusi doma, Tukšums. Liela rotaļa oāzē. Melns darbs. Tukšums nevar Liela rotaļa oāzē. Nenodilst. būt bez punkta! Nav vēja. Nogurst, Starp vēju sienām, Silts rudens No sarkanās krāsas, Domu griestiem. Skaidās flirtē šķautne. no krāsainas upes. Varbūt nevajadzīgs Šķelmīgs skats, Nevar apturēt, kambaris? Piemiegta acs, Jo tev jābūt manai. Pagaidām mans tukšums. Pirksti maigi to satver. Tumšais pulss, saņurcīta avīze galvā, pār avīzēm mākoņi, mākoņos grīda. Gaišs stikls, ātrums. Beidzot perspektīva! Pareizi redzama, bet jau nevajadzīga.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|