Tai nomodaa

autors: va_ris [dzejoļi]

Pēc ungunsgrēka uguns puķe zied
Pēc ziemas lūztot upēs ledus iet
Dzimst prieks un bēdas klusi pienāk klāt
Un kas to jūt tiem gribas nerunāt

Mirdz acu skati pārdeg pusčuksti
Zūd mirkļi laicīgie kas pārdoti
Vien pusnakts slēpjas it kā klusumā
Lai redzētu vai esi nomodā

Tai nomodā kad saule apžilbusi
Tai nomodā kad lietus sastindzis
Tai nomodā kad prieks tev atņem visu
Tai nomodā kad ceļš tiek ierādīts

Ja tas ir tā tad priecājies un raudi
Par to ko ieraudzīt tev skauģi ļauj
Skries domas debesīs un lejā līs
Un tikai tava sirds tās atpazīs

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Lodveida_zibens	2004-06-02 13:15
Ļoti labi, lieliski! ;)
monnaelisa	2004-06-02 13:17
vari, Tu vari!! burvīgi!
agiiiiite	2004-06-02 13:19
Labs!!! :)
Guaraana	2004-06-02 14:17
Man patika, sevishkji jau pirmai pants, bet iisti nesapratu tresho pantu, kas atshkjiiraas arii formas zinjaa. Es veel pagaidaam neesmu piedziivojusi prieku , kas man atnjemtu visu , nez kaa cilveeks tad juutas, man paziistams prieks , kad nekas lieks man nepieder, nu apmeeram kaa celjiniekam , kas priecaajas par visu , ko redz. Iisteniibaa autorei ir savdabiigs skats uz dziivi , un tas man ljoti patiik,lasot tavu dzeju var sho to pamaaciities ...
LIFE_KILLS	2004-06-02 15:00
vērtīgi, tiešām! un skaisti!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!