....................………………viegli ar kjemmiiti pa stiklu XX…

alkaini dzeŗu
dzīves atlikušos mirkļus
[kau kā ne ļoti
daudz vairs atlicis kausā]
kaut kur kāds jau rēķina
un raxta rēķinu
reizina skaita dala atņem
bet nepieskaita
izvelk kvadrātsakni
[dziļu spurainu]
un man ir kaut kā vienalga
vai man alga un max
un konti bankās
nosegs tērēto
[un tomēr palikt parādā nau stils –
es esmu ar mieru
dzīvot vismaz mūžīgi –
maxāt un tērēt]

* * *

pieļimt pie baltas lapas
kurmet vēl elpa
un dažus vārdus pieraxtīt
[it kā kādam tie būtu vajadzīgi]
ātri alkaini burti rij papīru
par to kas dzīve [tava]
sāpes mīlestība nāve [kas katram sava]
raxtīt raxtīt raxtīt
[elpas trūkums balss skan klusi]
un kad vārdi izsīkuši
nepieraxtīto lapu baltuma
zibens plaismā –
kāds saucējs tuxnesī
uzrunā sevi un visus
[skaņa neveido vārdus
kur nu vēl domas]
un beidzot tu saproti –
vārdi ir tie kas notur
tevi vairāk nekā citus

* * *

[bārā]

tas vīrs ar gausām kustībām
meklē jakai pogas
[rēķins samaxāts un bāra
augstais beņķis vēl silts
jau citam dibenam balsts]
viena divas trīs
[rokas drusku vairāk plati
nekā pogāt un trīc]
un vispār
rāvējslēdzējus sapogāt
vis nevar kuŗš katrs