Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

vecais.

(rakstiits pirms kaadiem 3 gadiem. saudziigi, luudzu ;>)

tāds pretīgs skābums
manu elpu dedzina
tu veries manā sejā
es tavās acīs lasu –
neziņa.

mūsu mēmās sarunas
bez vārdiem iztikt var
tev šķiet, ka mani dzirdi
tu zini acīmredzamo
bet nesaklausi sirdi
tu nespēj jūtas sagremot.

savāc savas gaišās krāsas,
paņem savas prieka otas
tās manu dvēseli spiež
tās kropļo
kā viltotas rotas.

pamet mani dubļu kaudzē,
atstāj, lai mani bradā.
nebaro manas sāpes -
ļauj, lai es nomirstu badā.
Viedokļi par dzejoli
 qap  2004-12-21 22:09 
Nav nemaz tik slikts;)man patikās
 Stigmatta  2005-03-22 23:18 
Briinishkjiigs!!!:) Tik reti ko taadu saku, bet, ja saku, tad tik tieshaam taa
domaaju...:)!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?