Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Iepazīšanās oHo.lv romantiska

mana būtība....

Es...?
Es lidoju pa ilūziju plašumiem,
Kuros vis liekas tik jauks,
Es lidoju un aizmirstos...
Aizmirstos, ka jānolaižas...
Jānolaižas uz zemes,
Kur ir mana patiesā vieta,
Kur ir jāeksistē manai miesai...
Ak, kāpēc nevaru es kļūt par putnu
Un aizlidot tālu prom
No visa, kas man ir apkārt.
Pacelties augstu debesīs un...
Un izplest spārnus pretī brīvībai,
Kas mani sauc...
Bet tas ir neiespējami,
Jo esmu es radīta,
Lai iemācītos baudīt to,
Ko radījusi māte zeme...
Bet man mūžam paliks mamas ilūzijas...
Ilūzijas par tālajām,
Nepakļaujamām debesu ārēm...
Viedokļi par dzejoli
 agiiiiite  2004-06-02 13:04 
Jauks :)
 Lodveida_zibens  2004-06-02 13:11 
Banāli. Kādi ir tie ilūziju plašumi, kāda ir tā māte zeme? Bez tam aizlidot kā putnam
ir visai garlaicīgi. ;)
 Burrugubba  2004-06-02 13:20 
tas viss jau kaut kur dzirdets neskaitamos variantos
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?