Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Uzticēšanās

Es ieguvu tavu uzticēšanos
Un savu tad dāvāju tev
Un savā starpā mainījām vārdus
Kā ikdienas kumosus.

RItēja dienas kā virpuļi
Un likās nekas mūs vairs neapturēs,
Bet tad tu paslēpi vārdu aiz savām lūpām
Aizslēdzi savu uzticēšanos

Un sāka dīgt shaubas manās acīs
Un sirdī lauzās greizsirdības asni
Un radās plaisas un tu man zudi
Un mani pašu bezdibenī grūdi.

Bet bij man spēks vēl kājās celties
tavas lūpas skūpstiem vaļā slēgt
Un mūsu sirdīs vēlreiz
Uzticēšanos un mīlestību sēt.
Viedokļi par dzejoli
 Mutere  2004-12-23 09:57 
Bet šaubu pelni mīlestības pavarda gail!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?