Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Ielasmeita.

meita-iela
iela-meita
ielasmeita.
tu juuties kaa maita,
tev jociiga gaita,
saljimsti un nokriiti,
nokriiti celjos...
mana maate iela?
uz ielas kaadaa namaa dzimu,
uz ielas pirmos soljus speeru,
piriemie vardi mamii un iela.
mana maate iela?
saljimsti un nokriiti,
nokriiti celjos...
un juuti juura-
skalo acs aabolus tavus.
saalja saape paar vaigu skrien
saki miilu tevi veelarvien...
bet atkal miesa,
no kuras naaci saka-
ielasmeita...
un cellies un ej...
paliek juura aiz muguras
un acis veelarvien sarkanas.
vai saape deg praataa tavaa?
vai liesmas atspiid skatienaa?
un celies un ej...
liidz saljimsti un nokriiti,
nokriiti celjos...
lai savai maatei tuvaak buutu
ielai..........
nevis miesai.....
Viedokļi par dzejoli
 Personiba  2004-12-19 18:49 
Ideja un dziļa doma visam pamatā...ja godīgi,tad bija super!Vienīgi ļoti padrūmu,bet
arī tā gadās...
 Viskijs  2004-12-19 20:02 
Čiepa-Liepa
sausa slieka
sārtu ausu
tava vieta

 Ernijs1  2004-12-19 20:52 
man patīk! :)
 Lazons  2004-12-20 13:04 
Tiesaam sis dzejolis liek aizdomaaties vienkaarsi super.
 MazaaChiepa  2004-12-22 14:24 
Viskij, ja nesaproti nekritizeee........
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?