Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

mana sirds

mana sirds sakaltusi kruutiis sit un nerimst
tai miera nav un negrib taadu rast
kas vainas tai man bail ir domaat
jo vinas veelmes ir man posts un nebuutiiba
kam vispaar taadas juutas vajadziigas
taas galvu jauc un nedod dziivot
man pasam labaak dziivot vienam
nezinot kaa ir kad tevi atstaaj nemiileetu
lai citi staasta dzied par miilu so
bet es lai esmu neaizskarts un viens....
Viedokļi par dzejoli
 anjes  2004-12-19 18:24 
Vai tieshaam Tu domaa, ka taa buus labaak...?
 Viskijs  2004-12-19 20:04 
un rakstot savus maigos vārdus
ko rakstījuši kādreiz vismaz citi simts
es nezinu -
vai iet man kraut vēl siena ārdus
vai tomēr varu grafomānēt rimts
 qap  2004-12-19 23:03 
tomēr ir jācīnās - un nepadoties.....
 night_elf  2004-12-21 18:17 
Vienkaarssi skaista dziive... (dzejaa).
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?