Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vienu dienu...

Vienu dienu,
Pareizaak saciit ziemu,
Es lienu,
gar sienu,
par to dienu,
Kad siena ir kaa shkjeerslis,
Kaa eerkshkjis,
kam cauri netikt,
Bet pa spraugu es varu tikt,
Un uz sevi visas ceriibas likt,
Es zinu ka man ir iespeeja tur tikt,
Bet arii sniega kupenaa es varu stigt,
Vai man migt, vai ceriibas likt?
Vai vienkaarshi sniega kupenaa stigt...



Viedokļi par dzejoli
 Bils  2004-12-14 10:17 
...pietiks liist, laiks jau celties kaajaas!
 Nesavaldzinaamais  2004-12-14 11:25 
Vienu dienu
Es taustījos gar sienu
Šķita apkārt redzu es vienu ziemu.
Laimes vai
iedvesmas lācis nenāk uz ciemu
Ne šo, ne arī citu dienu.
Varbūt siena tam ir
šķērslis -
Bet šķēršļu gāzējs viņš gatavais!
Varbūt Lāčplēsis to ir plēsis,
Bet
viņš tādus gar ausīm laiž...
Kur tad ir vaina? Kur viņa ir?
Lācis tuvāk
nenāk.
Grūta vakardiena
Un piedevām elpa.
Elpa.
Tā smird.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?