27. kilometrs

autors: Lodveida_zibens [dzejoļi]

Lazika dūms un aizejošs rūciens.
Šķiet tiešām esmu palicis viens.

Šī benzīna smarža ...
Jā, tavs numurs tik.
Pasaules plašums,
Dzied ceļgalu trīsās.
Es neizkāpu viens,
Tālāk es aizbraucu,
Pametu sevi
Uz šosejas svešas.

Atcerēties nespēju,
Cik mīļa šī pietura,
Kad inku zelta vārpas
Galvas te liec.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Elektra	2004-12-13 11:07
Otrais pantiņš ta ka pavisam no cita dzejolja:)
Bils	2004-12-13 12:03
Luazika pirdiens Eh, padomija jaukā Šī benzīna smaka... Tev trešais numurs(krūtīm) ir OK Man ceļgali ļogās(vecums ir klāt) Es dzeru Calcigrānu, ak, manu māt Atcerēties nespēju(skleroze) Man tikai rokā roze(arī uz kājas) Ak, ko es te daru? Kur manas mājas?
bai4a	2004-12-13 12:08
man patika.....
Grace	2004-12-13 14:29
Man šodien nepatīk nekas no tā ko lasu... tāpēc kādam nāksies no tā ciest... :) [pasmaidu. bet vai labsirdīgi?]
BEC	2004-12-13 17:58
runaajot par inku zelta vaarpaam. Polijaa kadreiz razhoja grauzdetu miezhu vai auzu dzeerienu ar liidziigi nosaukumu. mana atminja taa bija pardedzinaata un ruugta.
Purpukje	2004-12-14 17:53
murgains varstojums. vardi, kam nav linijas.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!