Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

simtzvaigžņu debesis

Simt zvaigznīšu debesīs mirdz,

bet gribas man tik uz to vienu,

kur zvaigznēm zvaigznes mūžam mirdz,

kur zvaigžņu lietus, nekad nenorimst,

un cerības, nekad nenovīst.

simt zvaigznīšu debesīs mirdz,

bet gribas man atkal tik uz to vienu,

kurai apkārt pārējās simts,

kuru nevar aizmirst un pamanīt.

simt zvaigznīšu debesīs

gribas man ienirt,

un tālu zvaigznēs paslēpties!

Lai neredz neviens mani

kā zvaigzni simtzvaigžņu debesīs...
Viedokļi par dzejoli
 Klarita  2004-12-12 16:50 
Skaists dzejolis....
 4everkristaps  2004-12-12 17:05 
kautkas aspazisks...
 lauvainis  2004-12-12 23:15 
...pa debesīm vien,bet zvaigzne konkrēta!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?