Mīlestība

Kas gan ir tā mīletība,
Šī nožēlojamā mīlestība?
Vai vari cilvēks mīlēt kādu,
Nenodarot sāpi kādu?

Tu vari mīlēt cilvēkus,tu vari mīlēt dabu,
Tu vari mīlēt dzīvniekus,tu vari mīlēt sevi,
Bet kurš,kurš mīlēs mani?
Ar mīlestību stipru!

Mīla ir karš,kā karš ar nebeidzamām ciešanām,
Ar asinstraipiem,asarām.
Vai sirdī vari mieru rast,
Redzot karā ejam miļoto?

Vai tad tā ir mīlestība?
Kur tad kaisle,
Jūtas,milēšanas spars?
Tā visa nav,jo cilvēks nemāk mīlēt.

Apprecoties dod vārdu cilvēks,
Mīlēt,cienīt līdz mūža galam.
Bet vai doto vārdu turam mēs?
Atbilde ir NĒ!!!!!!!!!!!!

Kāpēc pie altāra ir jāmelo?
Vai nav kauna melot Dieva priekšā?
Solīšana un nemīlēšana ir vislielākais grēks,
Nepiedodams,skarbs grēks.

Bet kas tad vēl ir grēks?
Aprecēt un nemīlēt,
Arī šis ir skarbs un nežēlīgs grēks,
Grēks no kura vaļā tikt nevaram.

Bet kas es esmu lai runātu par mīlestību,
Es neesmu nekas,itin nekas,
Esmu meitene no Rietumiem,
Un nekas vairāk.

Man runāt gribas tadēļ,jo pati esmu iemīlējusies,
Puisī,kuru iespējams nekad vairs neredzēšu,
Viņš zin ka mīlu viņu es,un manai mīlai nepretojas,
Ak,kāpēc dzīve ir šāda,
Nebeidzamu ciešanu un posta sēta????????

Tik jautājumi vien man rodas,
Bet kur rasts atbildes,
Lai paliek mūžigā miglā tīts.