Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
zemapzinjas kaijas
kaijas no juuras liikajos knaabjos
dreegnumu atnes pilseetas muuros. stuuros, miskastu smirdiigaas mutees atgremo putniem dzisushas miesas. divkaaju kumelji lodaa pa starppeljkju salaam. njem, kas njemams par velti, dod, kas leeti peerkams, daargo grib nozagt muuzjiibai visi. pilseetaa nedriikst shaut ar bisi, mediit naakas tik klusi, klusi. dziives pusi jaaatdod kaijaam; sirmi zirgi nograuztaa pljavaa; atsleegas stallim sapuvushas, kaijas uudeni izsuukushas. sausu, vien ruugtas duljkjes. no laukiem plivinaas jaunas muljkjes un jauni kumelji zaljaa pljavaa visi plunchaajjas diikja valjaa. lai atkal atstaatu punjkjus asaru peljkjees. neljkjees miilas zveeresti kapos, kaijas uz melna marmora plaaksnes pleesh spraagushiem zirgiem pakavus miiliigi chukstot par muzjiigu miilu.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|