Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vai esmu brīva?

Drīz ziedēs pūpolzari
Un putēs lazdu skaras,
Vakari vairs nebūs gari,
Kas sīki slinkot nedos vaļas.

Būs domas aizņemtas ar rūpēm
Par mājas kopšanu un dārzu-
Par puķu dobes krāšņām tulpēm
Un žogmalītes lekno gārsu.

Labāk dārzā audzēt ziedus,
Nekā velti ilgās skumt
Un saņemt padomus tik viedus,
Kā var sapņus projām stumt.

Bet vai es to tiešām gribu,
Lai sirds pēc mīlas ilgot beidz?
Sapņus nedzīšu ar stibu-
Gadi tā tik ātri steidz!

Kad tad vēl, ja šajā brīdī,
Sevi stingros rāmjos likšu?
Neceru, ka citā sprīdī
Es pie īstās laimes tikšu.

Nav man vairāk laika gaidīt,
Ņemu to, ko liktens dod,
Gribas šobrīd laimē smaidīt.
Kā tad vēl lai spēku rod?

Tāpēc nekļūšu es bikla,
Ja dažreiz paņemu par daudz.
Vai labāka es būšu tikla?
Un mīlēšos, kad zobi klaudz…

Beidzot sajusta ir seksam smarža,
Kas pēc baudas tiekties liek.
Vai jāatņem man dzīvei garša,
Lai liekulībai mesli tiek?

Pie velna tikumības važas!
Nav labi izsalkumā dzīvot.
Veltīgas ir manas bažas -
Var brīves karogs lepni plīvot…
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-02 11:21 
:) Skaists reālisms, kā simfonija ar ģeniālu kulmināciju. :) Pēc nostāstiem atgādina
vīrieša orgasma shēmu! ;)
 Noela  2004-06-02 12:06 
:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?