Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!

Liktenis

Tumšā naktī, vēlā stundā,
Man ļauts būs liktenim būt;
Auksts tērauds pie kakla,
Skūpsti, kas sāpinās un
Glāsti, kas kaitinās,
Sāpes, kuru esamību
Ļauts apzināties tikai man,
Kliedzieni, kurus sadzirdēt
Nespēs neviens,
Vaidi, kas būs kā medus
Manai dvēselei,
Asaras, kuras nobaudīt
Ļauts tikai man,
Asaras karstākas par uguni
Un saldākas par asinīm...
Spēja pretoties zudīs,
Pat cerību vairs nejutīs,
Atliks vienīgi ļauties,
Ļauties man,
Ļauties liktenim...


(29.10.03)
Viedokļi par dzejoli
 Lodveida_zibens  2004-06-02 11:13 
Teiksim tā, neatstāja efektu, nesajutu fatālismu. Fatālisms tas ir tas ka redzi
kulaku 5 cm attālumā no purna un saproti ka būs sāpīgi - tas lūk ir fatālisms. ;)
 Grace  2004-06-02 11:41 
A la "fragments iz vampiiru filmas" :)))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?