Vientuļais ceļinieks.

Visapkaart peleeks nenokusis sniegs
tik iet viens vientuljsh celjinieks.
garaam palido tam melna vaarna
tai nokriit laasteka no spaarna.

Cik noguris shis vientuljnieks pa celju iet,
velk savas neveiksmes tas salaa
vinsh vienmeer paarprasts, taa tam shkjiet
vienmeer atstaajot to pashaa malaa.

Liidz pashiiem dziljumiem vinjsh aizvainots,
un sirdii miilas ievainots
tam lielaa miila pazudusi
tikpat pat kaa sniegaa izgaisusi

Tik balts tas sniegs ir koku zaros,
jo to apspiid skopie saules stari,
bet celjiniekam tas vienalga-
zudusi tam dziives bauda!

Vinjsh iebrien mezhaa dzilji taalu,
seja vinjam nosalusi baala
vinjsh iekriit sniegaa baltajaa
un atstaaj sevi liktenjvaraa...

Visapkaart peleeks nenokusis sniegs,
bet neiet vairs tas celjinieks
vinjsh sevi atstaajis ir salaa
un vinja beedas nu ir galaa...