Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Sāp sirds jo mani nemīl...

jau pirmo reiz kad tevi ieraudzīju sapratu ka tu esi ka īpašs.
Kad sāku tevi iepazīt arvien tuvāk,sapratu ka sāku tevi iemīlēt.
Kad Tu pirmo reiz salauzi manu sirdi,
Es centos tevi aizmirst,bet neveiksmīgi.
Lai ko es arī darītu un vienalga ko teiktu citi
es nespēju tevi aizmirst kaut Tu mani tā sāpināji...
Kad brūces jau bija sadzijušas,
Tu no jauna ienāci manā dzīvē
Tu vēlējies būt ar mani kopā...
Lai kā arī es gribēju atteikties es to nespēju,
jo mana sirds bija stiprāka par manu saprātu...
Sirds lika visu piedot,aizmirst bijušo un sākt visu no jauna.
Viss tiešām bija jauki.
Kad jau domāju-jā vis tiešām ir ideāli,
Man ir lieliska ģimene,ideāli draugi un blakus vīrietis kuru mīlu
tu no jauna salauzi manu sirdi no jauna...
Kautgan tevi vēl joproām es aizmirst nespēju,bet piedot ar nevaru
mana sirds ir salauzta un būs vajadzīgs ļoti ilgs laiks,
Lai tā sadzītu un no jauna spētu mīlēt..



-Šis dzejolis veltīts Arnim-
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-12-05 17:06 
yo, yoo Arni ;))
 Mezroziite36  2004-12-05 20:51 
njaa...reaali
 zemais_starts  2004-12-05 22:09 
Šņuk, šņuk.

Birdinu pērļu asariņas satīna mutautiņā.

Un kurā vietā tad īsti
bija dzeja? Kaut kā nemanīju.
 lala23  2004-12-06 12:35 
salauz ar kaadam sirdi!!! kas tev to liedz!!paliks vieglaak!!dots pret-dotu!!!
 engelic  2004-12-07 12:55 
Man nepatīk sāpināt cilvēkus jo pati jau pietiekami esmu cietusi
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?