[ie]domas II

salda miera starojums

vakardiena ieiet šodienā
caur matu smaržu

jūtu sauli viņpus miglas

esiet klusi un laimīgi
_ _ _

sūtu tev domu skūpstu
uz pieres

zini?!
baidos pieķerties
apsoli, ka nesāpēs!
_ _ _

tu parādījies
kad piekritu dzīvot
_ _ _

domas lidojot
tās lidinās kā reibuši tauriņi
daži iepinušies matos
kā slazdā
un sitās pret seju

arī sapņi lidojot
kāds noguris nosēžas
ik pa laikam uz kreisā pleca
atpūsties
un kārdina domu tauriņus
_ _ _

cik laime var būt saldi naiva!

baisi paliek
ka nekļūst šķērmi

LC