pa ielaam II
sievietei melnai
izslietas baltas kruutis.
kupenas ielaas.
--
pat stabi lielaas,
melni, dailjoti sveetkiem.
izslietas rokas
--
melnaa veederaa
mokaas metaala nabas.
ielas akachi.
--
kaa buutu skatiit
ielas muguras skatu?
pilseeta griezjas.
| Viedokļi par dzejoli |
| Lodveida_zibens |
2004-12-03 14:44 |
Kas par daudz tas par skādi. Ja es es būtu uzrakstījis, tad nebūtu publicējis. Šitas
neiet krastā, īsāk sakot. |
| pooh |
2004-12-03 15:21 |
| Droshi ka taa arii ir. Vienkaarshi taadas mirklja sajuutas dzejiskaa izkaartojumaa. |
| pooh |
2004-12-03 15:25 |
Vienkaarshi gaaju un taa peekshnji, iespeejams kaadas no reklaamu iespaidaa ielu
iedomaajos kaa neegjerieti, taas mazaas sniega chupinjas, kaa kruutis, stabi kaa
rokas. Un tad ienaaca praataa, kaa buutu, ja shii neegjeriete pagrieztos piemeeram uz
saaniem. Un tad atkal likaas, ka tas jau notiek, jo ja apstaajas, viss visapkaart
griezjas, spiezjas. Nu taa ;) |
| Lodveida_zibens |
2004-12-03 15:29 |
Labi pooh, tu mani pierunāji nopublicēt (mēģināt nopublicēt) vienu mirkļa iespaidu!
;) Gaidu tavu vērtējumu. :) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!